2022.gada 1.novembrī Valsts ieņēmumu dienests ir izveidojis jauno informatīvo materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem. Galvenais jautājums, kas izskatīts materiālā – debitoru parādu summu iekļaušana nodokļa bāzē.
Kārtība, kādā piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli nedrošiem debitoru parādiem, ir noteikta Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – likums) 9.pantā “Nedrošie debitoru parādi”.
2022.gada 21.aprīlī stājās spēkā grozījumi likuma 9.pantā, kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē.
Grozījumi likuma 9.pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018.gada 1.janvāri.
Debitora parāds, kas izveidojies līdz 2017.gada 31.decembrim
Piemēram, debitora parāds izveidojās 2017.gadā un tam tika izveidots uzkrājums. Komercsabiedrība 2022.gadā pieņem lēmumu norakstīt šo debitora parādu kā bezcerīgu. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017.gadā, nepiemēro likuma 9.pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9.panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.
Debitora parāds neatbilst likuma 9.panta trešās daļas nosacījumiem. Debitora parādu norakstot finanšu grāmatvedībā, attiecīgo summu neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli (nenorāda nodokļa deklarācijā). Gadījumā, ja šis parāds atbilst likuma 9.panta trešās daļas nosacījumiem, komercsabiedrība var samazināt nodokļa bāzi (deklarācijas 21.rindā) par debitora parāda summu, tai piemērojot koeficientu 0,75.
Gadījumā, ja debitora parāds izveidojās 2017.gadā un tam netika izveidots uzkrājums, tomēr tas atbilst likuma 9.panta trešās daļas nosacījumiem, komercsabiedrība, norakstot šo parādu 2021.gadā, samazina nodokļa bāzi (deklarācijas 21.rindā) par debitora parāda summu, tai piemērojot koeficientu 0,75. Vienlaikus komercsabiedrība samazina nesadalīto peļņu (ja tāda ir), kas uzkrāta līdz 2017.gada 31.decembrim, aizpildot deklarācijas 1.1.tabulā aili “Debitoru parādi, kuri samazinājuši ar nodokli apliekamo bāzi”.
Nosacījumi debitora parāda summas aplikšanai ar nodokli
Uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē iekļauj un ar nodokli apliek debitora parāda summu, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) debitora parāda summas apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;
2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parāda summai nav piemērojams likuma 9.panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;
3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši likuma 9.panta septītās daļas 3.punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parāda summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.
Minēto 1.punkta kritēriju neattiecina uz debitora parādu, kuram izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem atbilstoši starptautiskajam finanšu pārskatu standartam Nr.9 “Finanšu instrumenti” un vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:
1) zvērināts revidents ir sniedzis revidenta ziņojumu par finanšu pārskatu;
2) nodokļa maksātājs nodrošina katra uzkrājumos iekļautā debitora parāda izsekojamību;
3) nodokļa maksātājam ir izveidota debitoru parādu atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas grāmatvedības uzskaites kārtība.[1]
Ir noteikts pārejas laika nosacījums – debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021.gada 31.decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas.[2]
Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību.
Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos termiņos, lai atgūtu nesamaksāto parāda summu. Piemēram, atgādina parāda samaksas datumus debitoram (rakstveidā, pa tālruni utt.), nosūta lūgumus, atgādinājumus vai brīdinājumus, kuros informē debitoru par nesamaksātajām parādu summām, vai citādi informē savus debitorus.
Nosacījumi, kuriem izpildoties, debitora parāda summas neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli
Uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē neiekļauj parādu summas, ja nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir ievērots 1.punkta nosacījums un vēl viens no pārējiem nosacījumiem[3]:
1) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
2) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
3) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība – debitore – ir izslēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora – fiziskās personas – un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību;
5) debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 euro;
6) debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 euro;
7) parāda summa nav atgūta no debitora – fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
8) parāda summa ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi:
- a) debitora – juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta – maksātnespējas procedūras pabeigšanu,
- b) debitora – fiziskās personas – bankrota procedūras pabeigšanu;
9) parāda summa saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram;
10) parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un tas ir izslēgts no komercreģistra;
11) debitors – fiziskā persona – ir miris;
12) debitors ir atbrīvots no parāda samaksas Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā.
Nodokļa maksātājs patstāvīgi izvērtē, kurš no nosacījumiem piemērojams, atkarībā no tā konkrētās situācijas un debitora parāda summas lieluma.
[1] Likuma 9.panta septītā daļa.
[2] Likuma pārejas noteikumu 47.punkts.
[3] Likuma 9.panta trešā daļa.
Materiāls satur uzskatāmo tabulu, kura palīdz noteikt, vai noteikto debitora parāds ir apliekams ar UIN, atkarībā no:
- izveidošanas datuma,
- vai veidots uzkrājums,
- Vai piemēro SFPS Nr.9 “Finanšu instrumenti”,
- Cik mēnešus var neiekļaut UIN bāzē,
- un vai izpildās UIN likuma 9.panta trešās daļas nosacījumi.
ka arī 7 praktiskus piemērus par nosacījumiem atbrīvošanai no nodokļa vai neatgūta debitoru parāda iekļaušanai UIN apliekamā bāzē.