Saeimas deputāti nākuši klajā ar iniciatīvu atlikt strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligātas lietošanas termiņu uzņēmumu savstarpējos (B2B) darījumos. Saskaņā ar pašreizējo plānu, sistēmai bija jāsāk pilnvērtīgi darboties no 2026. gada 1. janvāra, taču ierosinātie grozījumi Grāmatvedības likumā paredz šī termiņa pārcelšanu par gadu – līdz 2027. gada 1. janvārim. Likumprojekts, kas ietver attiecīgās korekcijas, jau nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Galvenais motīvs ierosinātajai atlikšanai ir joprojām pastāvošā neskaidrība un vienotas izpratnes trūkums par pašu e-rēķina jēdzienu. Konsultāciju laikā starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) darbiniekiem tika identificēti daudzi jautājumi, kas prasa papildu izstrādi un nevar tikt ātri atrisināti. Konkrēti, nav skaidras izpratnes par e-rēķinu lietošanas mērķiem un obligāto rekvizītu sarakstu. Finanšu ministrijas nostāja, saskaņā ar kuru e-rēķins ir tikai dokuments maksājumu apstrādei un neapliecina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas faktu, ir pretrunā ar biznesa vajadzībām.
Šis terminoloģiskais apjukums jau radījis praktiskas problēmas: grāmatvedības programmu izstrādātāji izveidojuši e-rēķinu formātus ar ierobežotu datu kopumu, padarot tos nederīgus darījumu partneriem, kuriem savām vajadzībām nepieciešama pilnīga informācija par darījumu, tai skaitā dati par precēm vai pakalpojumiem. Papildus tam, e-rēķins pagaidām netiek atzīts par dokumentu, kas apliecina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu, jo attiecīgie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” vēl nav veikti.
Arī tehniskās problēmas prasa risinājumu. E-rēķinu nosūtīšana caur portālu Latvija.lv ir ierobežota personām, kuras nav reģistrētas kā PVN maksātājas. Pastāv sarežģījumi ar grāmatvedības programmu integrāciju un vienkāršu e-rēķinu nosūtīšanu uz e-adresi, kas prasa noslēgt sarežģītus līgumus ar VDAA. Īpaša problēma ir datu apmaiņa B2B segmentā, jo dažas pašvaldības ieviesušas savas apmaiņas sistēmas, radot nesaderīgus kanālus, kas uzliek nesamērīgu slogu programmatūras izstrādātājiem, kuriem jāatbalsta daudzi dažādi standarti.
Likumprojekta iesniedzēji secinājuši, ka pašreizējais e-rēķinu sistēmas ieviešanas process ir nepietiekami pārdomāts un sasteigts. Piedāvātā atlikšana paredz sniegt laiku nepieciešamo procedūru sakārtošanai un normatīvo tiesību aktu korekcijām. Galvenais mērķis – nodrošināt sistēmas optimālu darbību, mazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem un novērst būtiskus finanšu izdevumus, kas saistīti ar nepieciešamību pastāvīgi pielāgot un mainīt informācijas sistēmas.