2019.gada 30.martā Apvienotā Karaliste (turpmāk – AK) izstāsies no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Izstāšanās no ES nozīmē būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan privātpersonas.

Tā kā AK parlaments 2019.gada 15.janvārī neatbalstīja AK valdības panākto vienošanos ar ES par izstāšanās nosacījumiem un pašlaik turpina gatavot savus priekšlikumus situācijas risinājumam, šobrīd nav skaidrs, kad un kādas konkrēti būs izmaiņas. Tomēr ievērojami ir palielinājies risks, ka AK 2019.gada 30.martā izstājas no ES bez vienošanās (no deal).

Kas jāņem vērā uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK (no deal gadījumā)

Ja līdz minētajam datumam netiks panākta vienošanās starp ES un AK un Izstāšanās līgums netiks noslēgts, ar 2019.gada 30.martu starp ES un AK tiks pārtraukta brīva preču aprite, kā tas ir pašlaik saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību pamatprincipiem. Ja vienošanās netiek panākta, ES dalībvalstu muitas iestādēm jāpiemēro visi noteikumi un formalitātes attiecībā uz tirdzniecību starp ES un trešām valstīm par precēm, kas importētas no AK vai eksportētas uz AK.

Uzņēmējiem, kas līdz šim baudīja brīvās preču kustības priekšrocības un kuriem nav pieredzes preču pārvietošanā uz/no trešām valstīm, nāksies saskarties ar jaunām, neierastām prasībām, kuru pildīšanai vai nu pašiem būs jāapgūst daudz jaunu zināšanu muitas likumdošanas un elektronisku sistēmu izmantošanas jomā, vai arī jāizmanto muitošanas speciālistu pakalpojumi.

AK kļūstot par trešo valsti, visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu. Preču pārvietošanai no/uz Apvienoto Karalisti būs jāformē muitas procedūras. AK kļūstot par trešo valsti, preču muitošana tiks veikta abās robežas pusēs.

Precēm, kas tiks izvestas no Latvijas (Savienības muitas teritorijas) uz AK, būs jāpiemēro eksporta procedūra. Eksportējamās preces netiek apliktas ar muitas nodokli. Preču eksportam piemērojama PVN 0% likme. Savukārt šo preču ievešanai AK būs jāpiemēro atbilstoša procedūra atkarībā no tā, kādas darbības ar precēm paredzētas, piemēram – laišana brīvā apgrozībā, uzglabāšana muitas noliktavā vai cita.

Uzsākot preču pārvietošanu no AK, lai tās varētu ievest ES, vispirms jāiesniedz Ievešanas kopsavilkuma deklarācija. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija jāiesniedz pirmajā ievešanas muitas iestādē noteiktā termiņā, pirms preces tiek ievestas. Informācija par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, tai skaitā iesniegšanas termiņiem, kas atkarīgi no transporta veida, ir atrodama VID mājaslapas sadaļā Muita > Preču ievešana Savienības muitas teritorijā ˃ Ievešanas kopsavilkuma deklarācija.

Ievedot preces no AK, lai ar tām brīvi rīkotos, ES tām būs jāpiemēro muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, noformējot importa muitas deklarāciju un samaksājot par preču importu maksājamos nodokļus jeb muitas maksājumus.

Importējot preces no trešajām valstīm un laižot tās brīvā apgrozībā, Latvijā maksājams:

• ievedmuitas nodoklis, piemērojot ES vienoti noteiktās muitas nodokļa likmes jeb Kopējo muitas tarifu, kas noteikts Regulas Nr. Nr.2658/87 I pielikumā, kā arī atsevišķos gadījumos citi ievešanas maksājumi, piemēram, antidempinga maksājums, kas par katru konkrēto gadījumu tiek noteikts ar atsevišķu regulu;
• pievienotās vērtības nodoklis(PVN), piemērojot attiecīgai precei Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēto likmi 21%, 12%, 5% vai 0%;
• akcīzes nodoklispar akcīzes precēm (tabakas izstrādājumi, tabakas lapas, elektroniskajās cigaretēs lietojamais šķidrums, alkoholiskie dzērieni, naftas produkti, bezalkoholiskie dzērieni, kafija, dabasgāze), piemērojot attiecīgai precei likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēto likmi.

Informācija par katram preces veidam noteikto muitas nodokļa likmi un tam piemērojamiem tirdzniecības politikas pasākumiem – ierobežojumiem, aizliegumiem, licencēm, atļaujām u.c. ir pieejama Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS).

Plānojot savu darbu, komersantiem ir lietderīgi iepazīties ar dažādu muitas procedūru piedāvātajām iespējām, piemēram, muitas procedūra – ievešana pārstrādei – varētu būt izdevīga ražotājiem. Informācija par preču deklarēšanu un muitas procedūrām publicēta VID mājaslapas sadaļā Muita > Muitas procedūras. Aicinām pievērst uzmanību, ka daļai no muitas procedūrām, lai tās piemērotu, jāsaņem muitas dienestu atļauja, kā arī var būt nepieciešams sniegt galvojumu muitas maksājumu parāda vai parāda, kas var rasties, segšanai.

Saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām uzņēmējam, kas iesaistīts muitas formalitāšu kārtošanā, attiecībās ar muitas iestādēm visā ES teritorijā jāizmanto unikāls komersantu reģistrācijas un identifikācijas numurs – EORI numurs. Lai uzsāktu muitas formalitāšu kārtošanu, ir jāsaņem EORI numurs. Informācija ir pieejama VID mājaslapas sadaļā Muita > EORI numurs.

Muitas formalitāšu kārtošana Latvijā notiek tikai elektroniski, muitas deklarāciju elektroniski iesniedzot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) attiecīgajā funkcionalitātē – importa, eksporta, tranzīta vai manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātē. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmēja līdzšinējie tirdzniecības partneri ir bijuši tikai citu ES dalībvalstu uzņēmēji un viņš nav EMDAS lietotājs, muitas deklarāciju iesniegšanai ir jāpieprasa EMDAS lietošanas tiesības. Informācija ir publicēta VID mājaslapas sadaļā Muita > Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS).

Sagatavošanās pārmaiņām saistībā ar preču pārvietošanu nav tikai muitas administrāciju jautājums. Aicinām uzņēmējus, kuriem ir tirdzniecības partneri AK, novērtēt Brexit iespējamo ietekmi uz savu darbību un interesēties par izmaiņām, kas saistītas ar AK izstāšanos no ES.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar VID Muitas pārvaldes ekspertiem, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 un izvēloties sarunu tēmu Nr.2 “Muita”.

Papildu informācija par gatavošanos Brexit pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā.