VID 28.03.2025. uzziņa Nr. P005-17/8.7/18011 “UIN normu piemērošana izmaksājot likvidācijas kvotas”

Dokuments ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbilde uz 03.03.2025. iesniegumu no SIA “D” (reģistrācijas numurs XXX) par nodokļu piemērošanu likvidācijas procesā.

 

Jautājums: Kādi nodokļi būs jāmaksā budžetā, ja likvidācijas gadījumā dibinātājiem paliks nekustamais īpašums (ēka), reprezentācijas auto un naudas līdzekļi, kā arī kāda ir nekustamā īpašuma vērtības noteikšanas kārtība, sadalot to mantas veidā dalībniekam, un kā aprēķināt likvidācijas kvotu un uzņēmumu ienākuma nodokli, izejot no iesniedzēja bilances posteņiem un mantas atlikumiem?

Atbilde:

Likvidācijas gadījumā, ja dibinātājiem paliek nekustamais īpašums, reprezentācijas auto un naudas līdzekļi, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis no likvidācijas kvotas.

• Ja atlikusī manta (nekustamais īpašums) tiek sadalīta dalībniekam mantas veidā, nekustamā īpašuma vērtība atlikušās mantas sadales plānā norādāma nekustamā īpašuma paredzamajos neto pārdošanas ieņēmumos. Paredzamie neto pārdošanas ieņēmumi tiek aprēķināti kā starpība starp aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām tiešajām pārdošanas izmaksām.
• Ja sabiedrība tiek likvidēta un izslēgta no komercreģistra, un veidojas pozitīva starpība starp pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu pamatkapitālā (likvidācijas kvota), šī kvota ir jāietver ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Lai noteiktu apliekamo bāzi, iegūto vērtību dala ar koeficientu 0,8, un nodokļa likme ir 20 procenti.
• Likvidācijas kvotas aprēķināšanai izmanto likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances pasīva postenī “Likvidācijas kapitāls” norādīto summu, kas atbilst sabiedrības mantas atlikumam pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un pienākas dalībniekiem. Likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances aktīva attiecīgajos posteņos mantas atlikumu novērtē paredzamajos neto pārdošanas ieņēmumos. Pašu kapitāls slēguma finanšu pārskata bilancē, izņemot pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu, tiek apvienots postenī “Likvidācijas kapitāls”. Pašu kapitāla vērtību veido posteņu “Likvidācijas kapitāls” un “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” summa.
• Ievērojot, ka no izmaksātās likvidācijas kvotas ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, likvidācijas kvota nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli dalībniekiem.

Tādējādi, likvidācijas gadījumā, sadalot atlikušo mantu dalībniekam nekustamā īpašuma veidā, nekustamā īpašuma vērtība atlikušās mantas sadales plānā nosakāma saskaņā ar paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem. Likvidācijas kvota un uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināti, ņemot vērā likvidācijas slēguma finanšu pārskata datus, kur aktīvi tiek novērtēti paredzamajos neto pārdošanas ieņēmumos un likvidācijas kapitāls atspoguļo dalībniekiem pienākošos mantas atlikumu.

 

Uzziņas Detalizētais  pārskats:

1. Iesniedzēja jautājumā ietvertie argumenti (Faktu apraksts):

• SIA “D” dibinātāju sapulce pieņēma lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.
• Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu no 2025. gada 9. janvāra.
• Saskaņā ar Komerclikuma 330. panta piekto daļu, likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai.
• Uzņēmuma statūtos tiks veikti grozījumi, kas paredzēs izmaksas dalībniekam mantas veidā saskaņā ar uzņēmuma atlikušās mantas sadales plānu.
• Likvidators sastādīja finanšu pārskatu uz 2025. gada 20. februāri.
• Bilances galvenie posteņi ir šādi:
  • Nekustamais īpašums (kadastra apzīmējums 80480030188001): iegādes vērtība 78 978,21, atlikusī vērtība 0,00, kadastrālā vērtība 171 570,92 (tostarp zeme 15 875,09).
  • Reprezentācijas auto: iegādes vērtība 144 000,00, atlikusī vērtība 116 000,07, tirgus vērtība 120 000,00.
  • Naudas līdzekļi: 88 839,00.
  • Statūtkapitāls: 2 845,00.
  • Peļņa: 206 263,00.

1. Iesniedzēja jautājumi:

1. Likvidācijas gadījumā, sadalot atlikušo mantu dalībniekam mantas – Nekustamā īpašuma – veidā, kāda vērtība ir nosakāma Nekustamajam īpašumam: bilances vērtība, kadastrālā vērtība, tirgus vērtība (vai šādā gadījumā pietiek ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu), vai kāda cita vērtība?
2. Iesniedzējs lūdz palīdzēt aprēķināt likvidācijas kvotu un uzņēmumu ienākuma nodokli, izejot no iesniedzēja bilances posteņiem un mantas atlikumiem.

 

VID atbildes un pamatojums

Atbilde uz pirmo jautājumu:

• Kapitālsabiedrību darbības izbeigšanas un likvidācijas kārtība ir noteikta Komerclikuma XIV sadaļā.
• Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu (Komerclikuma 328. panta pirmā daļa).
• Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi (Komerclikuma 330. panta pirmā daļa).
• Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi (Komerclikuma 330. panta ceturtā daļa).
• Grāmatvedības likuma 21. panta pirmajā daļā noteikts, ka, izbeidzot uzņēmuma darbību, sagatavo tādu uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu, kas sastāv no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina vai cita pārskata par saimnieciskās darbības rezultātiem.
• Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 276. punkts nosaka divus slēguma finanšu pārskata veidus likvidācijas gadījumā: likvidējamās sabiedrības finanšu pārskats un likvidācijas slēguma finanšu pārskats.
• Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 278. punkts noteic, ka slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas sabiedrības īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas, ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus novērtē summās, kas atbilst šo īpašuma objektu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem.
• Paredzamos neto pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp īpašuma objekta aplēsto pārdošanas cenu un aplēstajām objekta tiešajām pārdošanas izmaksām (Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 279. punkts).
• Ņemot vērā, ka SIA “D” statūtos tiks veikti grozījumi par izmaksu veikšanu mantas veidā, iesniedzēja atlikušās mantas sadales plānā izmaksājamā nekustamā īpašuma (ēkas) vērtība norādāma summā, kas atbilst nekustamā īpašuma (ēkas) paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem.

Atbilde uz otro jautājumu:

• Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir iekšzemes uzņēmumi (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkts).
• Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze veidojas, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti šā panta otrajā daļā (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta pirmā daļa).
• Apliekamajā bāzē ietver nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver likvidācijas kvotu (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta “g” apakšpunkts).
• Likvidācijas kvota veidojas kā pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta astotā daļa).
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes, kura pirms nodokļa likmes piemērošanas koriģēta ar koeficientu 0,8 (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 3. panta pirmā daļa un 4. panta devītā daļa).
• Tādējādi, ja SIA “D” tiks likvidēta un izslēgta no komercreģistra, un veidosies pozitīva starpība starp pašu kapitāla vērtību un dalībnieku ieguldīto summu pamatkapitālā, aprēķinātā likvidācijas kvota ir jāietver ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, iegūto vērtību dala ar koeficientu 0,8. Nodokļa likme ir 20 procenti no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes.
• VID vērš uzmanību, ka, lai pareizi aprēķinātu likvidācijas kvotu, slēguma finanšu pārskata bilancē pašu kapitālam jābūt atspoguļotam atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 284. punktam, proti, kā posteņu “Likvidācijas kapitāls” un “Pārskata gada peļņa vai zaudējumi” summa.
• Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 4. punktu, pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi, ko sabiedrību dalībnieki saņem likvidācijas gadījumā, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.2 punktā nav noteikts citādi.
• Tomēr likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 2.2 punkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta likvidācijas kvota, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu.
• Tādējādi, ievērojot, ka no izmaksātās likvidācijas kvotas (starpības starp pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto daļu) ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, SIA “D” dalībniekiem likvidācijas kvota nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tiesību normas, kas piemērotas uzziņas sniegšanā:

• Komerclikums (317. panta pirmā daļa, 328. panta pirmā daļa un 330. panta pirmā un ceturtā daļa).
• Grāmatvedības likums (21. panta pirmā daļa).
• Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (2. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkts, 3. panta pirmā daļa, 4. panta pirmā daļa, otrās daļas 2. punkta “g” apakšpunkts un astotā daļa).
• Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (8. panta trešās daļas 4. punkts un 9. panta pirmās daļas 2.2 punkts).
• Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (276., 278., 279., 284., 285. un 286. punkts).